Am i home yet?

Am i home yet ? /Vai esmu jau mājās?

       Šogad pamainīju savu sabiedrības izsklāstu uz 180 grādiem un aizgāju no tālās grēcinieku ielas 10 uz savu tagadējo cēlo Valdemāra ielu (numuru nezinu).Centos iekarot šos koridorus un šīs telpas.Iefiltrēt sevi un pielāgoties tā reljefam un krāsām.Tagad ir amizanti atcerēties savu iepriekšējo sabiedrību un cilvēkus, kurus es agrāk mēdzu saukt par klasesbiedriem.Dīvaini, bet vai tiešām es pat esot viņu klasesbiedrs, varēju tos saukt par klasesbiedriem, vai jūs man tīkāt un vai tīkat vel šobrīd?Zinot, savu iekšējo pasauli, es apsveru domu, ka jums bija grūti izsprast mani un iet ar mani kontaktā, kaut arī atzīstu- man to īpaši arī negribējās.Bet briest pārmaiņas, tagad un nākotnē- mūsu ceļi saplūdīs.Nē, nejau ar visiem jums, bet ar dažiem jā.Un tad nu laiks, velme, vēlēšanās un iespējas rādīs- kur tad ir manas mājas- šeit vai pamestā tur.

Ieskrējām ar Amandu palūkot to slaveno puišu tolet 2.stāvā.Izrādās, ka tiesa- puišu toletēs nav spoguļu.Ko tas varētu nozīmēt?To ka puišiem nav svarīgi labi izskatīties?

Pirmais ko pamanīju šajā  skolā ir interesantās ģeometriskās formas iezīmētās figurās uz sienām.Godīgi sakot,  tas ir salīdzinoši iedvesmojoši.

Kurš teica, ka amfiteātru vairs nav?49jai viens tāds ir, mistisks un tikpat nesaprasts kā Stounhendža.

Meitenes vistas, bet puiši gaiļi.Īsts zooparka jampandracis atklājās uz mūsu tolešu durvīm.

Ziemassvētki nāk vai aiziet?

Arī mēs domājam par tīro vidi Latvijā.Par ekoloģiju un mīlestību pret bebriem un lašiem tīrā dabā.

Šeit ir vel viens pierādījums par mīlestību pret dabu...

...Turpinam mīlēt dabu.

"...Atceries?" Godīgi sakot, es vel neesmu izspratusi ko tieši ir jāatcerās skatoties uz vecām un slapjām lupatām. slotām, spaiņiem un putekļu sūcēju.Ko jāatcerās?Nomazgāt visu skolu bez nekādiem pārpratumiem?

Velreiz- mēs mīlam dabu.

Stundu saraksts, ziņojumi un aktualitātes,nodarbības un konstultācijas.

Slotu nesaskaitāms daudzums un spaiņi - katrs unikālāks un citādāks nekā blakus esošāis.Laikam daudzi paspējuši ar tiem strādāt un saslaucīt šīs sasmakušās telpas.Cik vecmodīgi un tajā pašā laikā tās lupatiņas tik daudz rociņu redzējušas un taustījušās.

Tāda lūk ir mana pagaidu pieredze šajā skolā.Nekā diža, bet tajā pašā laikā es te esmu pamanījusi tik daudz skaistu lietu, cilvēku un jauku atmiņu atstājusi. Vai esmu beidzot mājās?To mums laiks rādīs.

xoxo Em