Cilvēkš, kurš sapņoja par princesēm

        Savulaik viņu dēvēja par  pēdējo modes romatiķi.Viņš radījis pārsteidzošas balles kleitas un svārkus kilometru garu velci, kas sievietes pārvērta par nimfām.Šo tērpu dēļ viņš saķīvēja teju vai visas Holivudas zvaigznes. Tagad viņš darino ko principiāli citu- vienkārši un praktisku apģērbu amerikāņu zīmolam Theory. Modernu, taču pieklājības robežās.Stilīgu, taču bēz pārmērībām. Pasaku laiks ir aizgājis nebūtībā. Tomēr dvēseles dziļumos viņš vel arvien sapņo par princešu kleitām. Šodienas stāsts būs par Olivjē Teiskensu.

        Olivjē piedzima 1977. gadā un jau agrā bērnībā bija redzamas viņa melanholiskās rakstura īpašības, kuras izspaudās dziļās un netik dziļās īslaicīgās depresijās, velme ģērbties skaisti un skaudība pret meitenēm, ka lūk tās var vilkt kleitas un skaisti taisīt matus, bet viņš nevarēs nekad. Piedzimis Briselē (Eiropā) , kur viņa tētis bija inžienieris un mamma mājsaimniece.Kā redzams vecāki uzskatīja, ka dēlam ir jāļauj brīva vaļa, izskatijās, ka viņi dzīvoja filozofijas un melanholijas pārņemti, jo vēra acis ciet uz dēla meiģinājumiem ģērbties kā koša ziemassvetku eglīte un uz dēla nebeidzamiem sapņiem par princešu kleitām un tērpu radīšanu.
Tā lūk jau septiņpadsmit gadu vecumā viņs iestājās labākajā Briseles modes skolā La Cambre, viņš vīlies pēc 2 gadiem pameta to un jau 1998. gadā izveidoja savu pirmo kolekciju ar savu vārdu.
       Notika brīnums, jo bildes no kolekcijas nokļuva pašas Madonnas redzes lokā un dziļi iespaidota, tā sagribēja iegādaties veselas 3 lietas no šīs kolekcijas.Olivjē acumirklī kļuva slavens un tā nu viņš sāka uzņemt ātrumu un pieņemties spēkā ar savām žilbinošajām kleitām un neatraujami skaistajiem darbiem piesaistot arvien vairāk modes zinātāju uzmanību.Veselus 5 gadus viņš izlaida apģērbu ar savu zīlolu līdz 2002. gadā parakstīja līgumu ar Rochas zīmolu un kļuva par tās radošo direktoru, tā nu viņš no lielās krīzes bedres izvilka šo slaveno un diezgan veco modes namu ar savām princešu kleitām un piesaistīja tādu slavenību uzmanību kā Dženifera Anistone, Kristena Dansta, Sāra Džesika Pārkere un citus, bet kleitas izrādījās netik pāreizi pārdotas un cenas bija pārāk sadārdzinātas un tā rezultātā 2006. gadā šis modes nams vēra savas durvis ciet un Olivjē tiešā ziņā kļuva par bezdarbnieku , taču ilgi viņam nesanāca būt bez darba.Drīzumā viņam piedāvāja darbu slavenā un veljoprojām stipro modes namu Nina Ricci , bet diemžēl sadarbība ar Nina Ricci arī izrādījās nenoturīga un jau pēc 2 gadiem Olivjē tika atlaists no radošā direktora amata, nē nejau tāpēc, ka tērpi bija slikti vai , ka kolekcijas bija izgāzušās!Viņu atlaida dēļ pārmērīgās naudas izšķēdēšānas uz tērpiem, tie vienkārši neatmaksājās, kaut arī par viņu neviens tā arī nespēja aizmirst, jo ģēnijus nekad neaizmirst un nekad nepamet, tie vienkārši kļūst par leģendām.
        Kas tad notiek tālāk ir tikai mīkla, jo pēc leģendas viņam piedavājā kļūt par radošo dizaineri gan Lanvin, gan Dior, gan Gucci un, kas vel ne! Visi bija ieintriģēti un gaidīja kārtējo Olivjē reinkarnāciju modes pasaulē, bet uzzinājuši, ka šoreiz viņš deva priekšroku pavisam svaigam brendam jeb Theory (dibināts tikai 1997. gadā) visi bija dziļā šokā, ko tāds vēstures modes lietpretējs un vienkārši haute couture ģēnijs dara tādā pagraba līmeņa Ņujorkas brendā? Pagāja laiks un parādijās jaunas un jaunas kolekcijas, tās kļuva ieinteresēt slavenības ar savu praktiskumu.
      Kā redzams viņš guva sev mācību, ka mūsdienās pasakas jau sen ir tikai melanholijas atliekas un cilvēki velkās pēc kā vienkāršāka un prastāka jeb grib reālas lietas un pieprasa avangardisko mūsdienas pieeju lietām.Tāpēc jau jaunajā kolekcijā jeb šogad un pagāšgad viņš piedzīvoja lielāko pieprasījumu pēc savām lietām, jo patiešām var redzēt ka guvis mācību viņš saprata ko vēlās sievietes.Uzmanību!Olivjē jaunajā sezonā sāka šūt drēbes arī vīriešiem, kaut arī neatzīstu, ka labi sanāca viņa jaunā kolekcija, bet ir kur augt un, kur stiepties, bet sieviešu ziņā viņš nelika vilties ne vienas gaumes sievietei.

   Tā nu lūk ,spring/summer 2013 kolekcija patiešām neizskatās ne pēc kāda couturjē un nekādas haute, tā ir tikai melanholijas atliekas viena bēdīgi slavenā un mētātās dvēseles gara darbi.Tagad vairāk jau kā 2 gadus atstrādājis Theory viņš ir tīri apmierināts ar savu darbu, bet sapņi par heute couture vel nav rimušies un skiču bloknotus sanāk mainīt un rūgtums dvēselē jau krājās, visi apzinās- agri vai vēlu tas košums un tie plāni izrausies ārā kā negaidītākāis Pompeju vulkānu izvirdums pār Parīzes modi un vispasaules stereotipiem.
   Tieši šī kolekcija atspoguļo viņa ģeniālo pieeju pie lietām, tās ir vienkāršas bet tā raksti un forma nebeidz pārsteigt. "Es neko jaunu neizgudroju, es tikai atgādinu jums par dažu lietu eksistenci" teica Olivjē pēc šā gada slavenākās modes skates.

    Theory mājaslapa, kur varēsi arī iegādaties šī melanholiķa darbus- http://www.theory.com
    Vogue redaktores viedoklis par veco kolekciju ziema/rudens 2012/2013
    (diezgan interesanti) - http://www.vogue.com

    Bildes ņemtas no šejienes, kā arī neieliktās bildes arī atrodamas šeit- http://www.style.com/
    Un nobeigumam viņš esot atvaļinājumā, starp Nina Ricci un Theory viņš sarakstīja grāmatu par saviem pārgājieniem modes pasaulē (Oliver Theyskens, the Other side of the Picture)- tā nav nopērkama Latvijā, bet amazone to var iegādāties gan- http://www.amazon.com
Teksta fragmenti no L'Officiel  De La Couture Et De Mode De Paris izdevuma un no dažādām modes mājaslapām un blogiem, kā arī banālās wikipedias un google.

Bet kā tad princeses?Nu, viņām pagaidām mazliet vel jāpagaida...

xoxo Em